Vistas galerts

Vistas galerts. Galerts ir vēl viens ēdiens, kas man ļoti asociējas ar bērnību. Sanāk ļoti reti ēst un kur nu vēl pagatavot. Liekas šis ēdiens ir arī nedaudz aizmirsts. Nu dien, galerts jeb aukstā gaļa ir gaumas liete. Zinu, ka daudziem “gļumīgais” ēdiens neiet pie sirds. Bet man gan garšo!

Atceros, kā skolas ēdniecā ņēmu vienmēr vistas galertu, kuram augšā bija burkāniņš.

Citas gaļas receptes meklē ŠEIT.

Vai zināji?

Galerts, arī aukstā gaļa, zilcgaļa un aspiks, ir savā novārījumā sarecināta gaļa vai zivs. Galerts veidojas, vārot gaļu vai buljonu, atdziestot tas pārvēršas želejveidīgā masā. Tas notiek, jo skrimšļi un kauli satur dabisko želatīnu, kas liek masai sarecēt. Galertu izmanto kā piedevu citiem ēdieniem, kā arī citu ēdienu dekorēšanai. Ja vēlas iegūt gaišāku galertu, tad to dzidrina ar olas baltumu.

Vēsturiski gaļas “aspiki” jeb galerts tika gatavoti pat pirms augļu un dārzeņu garšas aspiciem. Viduslaikos pavāri bija atklājuši, ka no sabiezināta gaļas buljona var pagatavot želeju. Detalizēta aspic recepte ir atrodama Le Viandier, kas sarakstīta 1375. gadā vai ap to.

Lai labi garšo vistas galerts!